Definify.com

Definition 2024

nekonstatēt

conjugation of nekonstatēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	nekonstatēju	nekonstatēju	nekonstatēšu	—
2nd pers. sg.	tu	nekonstatē	nekonstatēji	nekonstatēsi	nekonstatē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	nekonstatē	nekonstatēja	nekonstatēs	lai nekonstatē
1st pers. pl.	mēs	nekonstatējam	nekonstatējām	nekonstatēsim	nekonstatēsim
2nd pers. pl.	jūs	nekonstatējat	nekonstatējāt	nekonstatēsiet, nekonstatēsit	nekonstatējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	nekonstatē	nekonstatēja	nekonstatēs	lai nekonstatē

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	nekonstatējot		Present Active 1 (Adj.)		nekonstatējošs
Past	neesot konstatējis		Present Active 2 (Adv.)		nekonstatēdams
Future	nekonstatēšot		Present Active 3 (Adv.)		nekonstatējot
Imperative	lai nekonstatējot		Present Active 4 (Obj.)		nekonstatējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		nekonstatējis
Present	nekonstatētu		Present Passive		nekonstatējams
Past	nebūtu konstatējis		Past Passive		nekonstatēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	nebūt jākonstatē		Infinitive (nenoteiksme)		nekonstatēt
Conjunctive 1	neesot jākonstatē		Positive Infinitive		konstatēt
Conjunctive 2	—		Verbal noun		nekonstatēšana