Definify.com
Definition 2026
konstatējis
konstatējis
Latvian
Participle
konstatējis (def. konstatējušais)
- having established, determined, noted; indefinite past active participle of konstatēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of konstatējis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | konstatējis | konstatējuši | konstatējusi | konstatējušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | konstatējušu | konstatējušus | konstatējušu | konstatējušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | konstatējuša | konstatējušu | konstatējušas | konstatējušu | |||||
| dative (datīvs) | konstatējušam | konstatējušiem | konstatējušai | konstatējušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | konstatējušu | konstatējušiem | konstatējušu | konstatējušām | |||||
| locative (lokatīvs) | konstatējušā | konstatējušos | konstatējušā | konstatējušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||