Definify.com
Definition 2024
konstatējušais
konstatējušais
Latvian
Participle
konstatējušais (indef. konstatējis)
- definite past active participle of konstatēt
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | konstatējušais | konstatējušie | konstatējusī | konstatējušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | konstatējušo | konstatējušos | konstatējušo | konstatējušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | konstatējušā | konstatējušo | konstatējušās | konstatējušo | |||||
| dative (datīvs) | konstatējušajam | konstatējušajiem | konstatējušajai | konstatējušajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | konstatējušo | konstatējušajiem | konstatējušo | konstatējušajām | |||||
| locative (lokatīvs) | konstatējušajā | konstatējušajos | konstatējušajā | konstatējušajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | konstatējušo, konstatējušais | konstatējušie | konstatējušo, konstatējusī | konstatējušās | |||||