Latvian

Verb

konstatēt tr., 2nd conj., pres. konstatēju, konstatē, konstatē, past konstatēju

1. to establish, to determine, to observe and identify

   konstatēt faktu‎ ― to establish a fact

   konstatēt vielas sastāvu‎ ― to determine the composition of the substance

   konstatēt pārmaiņas slimnieka stāvoklī‎ ― to observe changes in the patient's condition

   tas ir grūti konstatējams‎ ― this is difficult to observe, establish, detect

   pēc ieroča magnetizācijas pakāpes var konstatēt, pirms cik ilga laika no tā šauts‎ ― from the level of magnetization of the weapon one can determine how long ago it was shot

2. to note, to state, to express a claim, a judgment

   “negaiss tuvojas”, šoferis konstatēja, bažīgi lūkodamies debesīs‎ ― “a storm is coming,” the driver noted, nervously looking at the sky

   “un arī spēciņa jums, liekas, nav vairāk kā man”, viņa nesatricināmā mierā konstatēja‎ ― “and also strength, it seems, you don't have more of than I do,” she noted, stated in unshakable calmness

Conjugation