Definify.com
Definition 2024
konstatējošs
konstatējošs
Latvian
Participle
konstatējošs (def. konstatējošais; adv. konstatējoši)
- establishing, determining, noting; indefinite present active participle of konstatēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of konstatējošs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | konstatējošs | konstatējoši | konstatējoša | konstatējošas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | konstatējošu | konstatējošus | konstatējošu | konstatējošas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | konstatējoša | konstatējošu | konstatējošas | konstatējošu | |||||
| dative (datīvs) | konstatējošam | konstatējošiem | konstatējošai | konstatējošām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | konstatējošu | konstatējošiem | konstatējošu | konstatējošām | |||||
| locative (lokatīvs) | konstatējošā | konstatējošos | konstatējošā | konstatējošās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||