Definify.com
Definition 2024
nekonstatējis
nekonstatējis
Latvian
Participle
nekonstatējis (def. nekonstatējušais)
- not having established, determined, noted; indefinite past active participle of nekonstatēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of nekonstatējis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | nekonstatējis | nekonstatējuši | nekonstatējusi | nekonstatējušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | nekonstatējušu | nekonstatējušus | nekonstatējušu | nekonstatējušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | nekonstatējuša | nekonstatējušu | nekonstatējušas | nekonstatējušu | |||||
| dative (datīvs) | nekonstatējušam | nekonstatējušiem | nekonstatējušai | nekonstatējušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | nekonstatējušu | nekonstatējušiem | nekonstatējušu | nekonstatējušām | |||||
| locative (lokatīvs) | nekonstatējušā | nekonstatējušos | nekonstatējušā | nekonstatējušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||