Definify.com
Definition 2024
nekonstatējušais
nekonstatējušais
Latvian
Participle
nekonstatējušais (indef. nekonstatējis)
- definite past active participle of nekonstatēt
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | nekonstatējušais | nekonstatējušie | nekonstatējusī | nekonstatējušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | nekonstatējušo | nekonstatējušos | nekonstatējušo | nekonstatējušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | nekonstatējušā | nekonstatējušo | nekonstatējušās | nekonstatējušo | |||||
| dative (datīvs) | nekonstatējušajam | nekonstatējušajiem | nekonstatējušajai | nekonstatējušajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | nekonstatējušo | nekonstatējušajiem | nekonstatējušo | nekonstatējušajām | |||||
| locative (lokatīvs) | nekonstatējušajā | nekonstatējušajos | nekonstatējušajā | nekonstatējušajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | nekonstatējušo, nekonstatējušais | nekonstatējušie | nekonstatējušo, nekonstatējusī | nekonstatējušās | |||||