Definify.com

Definition 2024

ūsitor ‎(present infinitive ūsitārī, perfect active ūsitātus sum); first conjugation, deponent

Conjugation of usitor (first conjugation, deponent)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	ūsitor	ūsitāris, ūsitāre	ūsitātur	ūsitāmur	ūsitāminī	ūsitantur
	imperfect	ūsitābar	ūsitābāris, ūsitābāre	ūsitābātur	ūsitābāmur	ūsitābāminī	ūsitābantur
	future	ūsitābor	ūsitāberis, ūsitābere	ūsitābitur	ūsitābimur	ūsitābiminī	ūsitābuntur
	perfect	ūsitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ūsitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ūsitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	ūsiter	ūsitēris, ūsitēre	ūsitētur	ūsitēmur	ūsitēminī	ūsitentur
	imperfect	ūsitārer	ūsitārēris, ūsitārēre	ūsitārētur	ūsitārēmur	ūsitārēminī	ūsitārentur
	perfect	ūsitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ūsitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ūsitāre	—	—	ūsitāminī	—
active	future	—	ūsitātor	ūsitātor	—	—	ūsitantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ūsitārī	ūsitātus esse	ūsitātūrus esse	—	—	—
participles		ūsitāns	ūsitātus	ūsitātūrus	—	—	ūsitandus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		ūsitārī	ūsitandī	ūsitandō	ūsitandum	ūsitātum	ūsitātū