Definify.com
Definition 2024
usitatus
usitatus
Latin
Adjective
ūsitātus m (feminine ūsitāta, neuter ūsitātum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūsitātus | ūsitāta | ūsitātum | ūsitātī | ūsitātae | ūsitāta | |
| genitive | ūsitātī | ūsitātae | ūsitātī | ūsitātōrum | ūsitātārum | ūsitātōrum | |
| dative | ūsitātō | ūsitātō | ūsitātīs | ||||
| accusative | ūsitātum | ūsitātam | ūsitātum | ūsitātōs | ūsitātās | ūsitāta | |
| ablative | ūsitātō | ūsitātā | ūsitātō | ūsitātīs | |||
| vocative | ūsitāte | ūsitāta | ūsitātum | ūsitātī | ūsitātae | ūsitāta | |
- comparative ūsitātior, superlative ūsitātissimus
Derived terms
- ūsitātē (adverb)
Descendants
References
- ūsĭtātus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- usitatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “usitatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- obsolete, ambiguous expressions: prisca, obsoleta (opp. usitata), ambigua verba
- obsolete, ambiguous expressions: prisca, obsoleta (opp. usitata), ambigua verba