Definify.com
Definition 2024
traucējis
traucējis
Latvian
Participle
traucējis (def. traucējušais)
- having disturbed, having bothered, having interfered with; indefinite past active participle of traucēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of traucējis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | traucējis | traucējuši | traucējusi | traucējušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | traucējušu | traucējušus | traucējušu | traucējušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | traucējuša | traucējušu | traucējušas | traucējušu | |||||
| dative (datīvs) | traucējušam | traucējušiem | traucējušai | traucējušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | traucējušu | traucējušiem | traucējušu | traucējušām | |||||
| locative (lokatīvs) | traucējušā | traucējušos | traucējušā | traucējušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||