Definify.com
Definition 2024
skaņa
skaņa
Latvian
Alternative forms
- (dialectal form) skans
Noun
skaņa m
- (dialectal form) genitive singular form of skanis
skaņa f (4th declension)
- (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)
- skaņas augstums ― pitch (lit. sound height)
- skaņas frekvence, ātrums ― sound frequency, speed
- skaņas skaļums, intensitāte, enerģija ― sound volume, intensity, energy
- skaņas tembrs, spektrs, spiediens ― sound timbre, spectrum, pressure
- skaņas izkliede, slāpēšana ― sound scattering, attenuation
- skaņas avots, izolācija ― sound source, isolation
- sound (the auditory effect of these vibrations)
- spalga skaņa ― high-pitched sound
- dzidra skaņa ― clear sound
- dobjas skaņas ― hollow sounds
- augsta, zema skaņa ― high, low sound
- motora skaņa ― motor sound
- ērģeļu skaņas ― organ (musical instrument) sounds
- valša skaņas ― waltz sounds
- skaņu ieraksts ― sound recording
- skaņu skala ― sound scale
- skaņas telegrāfs ― sound telegraph
- skaņu kino ― sound cinema, sound film
- (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)
- valodas skaņu klasifikācija ― language sound classification
- īsa, gara skaņa ― short, long sound
- skaņu kvantitāte, kvalitāte ― sound quantity, quality
- laringāla skaņa ― laryngeal sound
- skaņu mija ― sound change
Declension
Declension of skaņa (4th declension)
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “skanēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7