Definify.com
Definition 2024
perturbaturus
perturbaturus
Latin
Participle
perturbātūrus m (feminine perturbātūra, neuter perturbātūrum); first/second declension
- Frightened thoroughly
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perturbātūrus | perturbātūra | perturbātūrum | perturbātūrī | perturbātūrae | perturbātūra | |
| genitive | perturbātūrī | perturbātūrae | perturbātūrī | perturbātūrōrum | perturbātūrārum | perturbātūrōrum | |
| dative | perturbātūrō | perturbātūrō | perturbātūrīs | ||||
| accusative | perturbātūrum | perturbātūram | perturbātūrum | perturbātūrōs | perturbātūrās | perturbātūra | |
| ablative | perturbātūrō | perturbātūrā | perturbātūrō | perturbātūrīs | |||
| vocative | perturbātūre | perturbātūra | perturbātūrum | perturbātūrī | perturbātūrae | perturbātūra | |