Definify.com
Definition 2025
netraucējušais
netraucējušais
Latvian
Participle
netraucējušais (indef. netraucējis)
- definite past active participle of netraucēt
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | netraucējušais | netraucējušie | netraucējusī | netraucējušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | netraucējušo | netraucējušos | netraucējušo | netraucējušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | netraucējušā | netraucējušo | netraucējušās | netraucējušo | |||||
| dative (datīvs) | netraucējušajam | netraucējušajiem | netraucējušajai | netraucējušajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | netraucējušo | netraucējušajiem | netraucējušo | netraucējušajām | |||||
| locative (lokatīvs) | netraucējušajā | netraucējušajos | netraucējušajā | netraucējušajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | netraucējušo, netraucējušais | netraucējušie | netraucējušo, netraucējusī | netraucējušās | |||||