Definify.com
Definition 2024
neaizstāvējušais
neaizstāvējušais
Latvian
Participle
neaizstāvējušais (indef. neaizstāvējis)
- definite past active participle of neaizstāvēt
Declension
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | neaizstāvējušais | neaizstāvējušie | neaizstāvējusī | neaizstāvējušās | |||||
accusative (akuzatīvs) | neaizstāvējušo | neaizstāvējušos | neaizstāvējušo | neaizstāvējušās | |||||
genitive (ģenitīvs) | neaizstāvējušā | neaizstāvējušo | neaizstāvējušās | neaizstāvējušo | |||||
dative (datīvs) | neaizstāvējušajam | neaizstāvējušajiem | neaizstāvējušajai | neaizstāvējušajām | |||||
instrumental (instrumentālis) | neaizstāvējušo | neaizstāvējušajiem | neaizstāvējušo | neaizstāvējušajām | |||||
locative (lokatīvs) | neaizstāvējušajā | neaizstāvējušajos | neaizstāvējušajā | neaizstāvējušajās | |||||
vocative (vokatīvs) | neaizstāvējušo, neaizstāvējušais | neaizstāvējušie | neaizstāvējušo, neaizstāvējusī | neaizstāvējušās | |||||