Definify.com
Definition 2024
mīnēt
mīnēt
Latvian
Verb
mīnēt tr., 2nd conj., pres. mīnēju, mīnē, mīnē, past mīnēju
Conjugation
conjugation of mīnēt
| INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) |
||||
|---|---|---|---|---|---|
| Present (tagadne) |
Past (pagātne) |
Future (nākotne) |
|||
| 1st pers. sg. | es | mīnēju | mīnēju | mīnēšu | — |
| 2nd pers. sg. | tu | mīnē | mīnēji | mīnēsi | mīnē |
| 3rd pers. sg. | viņš, viņa | mīnē | mīnēja | mīnēs | lai mīnē |
| 1st pers. pl. | mēs | mīnējam | mīnējām | mīnēsim | mīnēsim |
| 2nd pers. pl. | jūs | mīnējat | mīnējāt | mīnēsiet, mīnēsit |
mīnējiet |
| 3rd pers. pl. | viņi, viņas | mīnē | mīnēja | mīnēs | lai mīnē |
| CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
| Present | mīnējot | Present Active 1 (Adj.) | mīnējošs | ||
| Past | esot mīnējis | Present Active 2 (Adv.) | mīnēdams | ||
| Future | mīnēšot | Present Active 3 (Adv.) | mīnējot | ||
| Imperative | lai mīnējot | Present Active 4 (Obj.) | mīnējam | ||
| CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | mīnējis | |||
| Present | mīnētu | Present Passive | mīnējams | ||
| Past | būtu mīnējis | Past Passive | mīnēts | ||
| DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
| Indicative | (būt) jāmīnē | Infinitive (nenoteiksme) | mīnēt | ||
| Conjunctive 1 | esot jāmīnē | Negative Infinitive | nemīnēt | ||
| Conjunctive 2 | jāmīnējot | Verbal noun | mīnēšana | ||