Definify.com

Definition 2024

inusitatus

inusitatus

Latin

Adjective

inūsitātus m ‎(feminine inūsitāta, neuter inūsitātum); first/second declension

unusual, uncommon, extraordinary

Inflection

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular				Plural
nominative	inūsitātus	inūsitāta	inūsitātum		inūsitātī	inūsitātae	inūsitāta
genitive	inūsitātī	inūsitātae	inūsitātī		inūsitātōrum	inūsitātārum	inūsitātōrum
dative	inūsitātō	inūsitātae	inūsitātō		inūsitātīs
accusative	inūsitātum	inūsitātam	inūsitātum		inūsitātōs	inūsitātās	inūsitāta
ablative	inūsitātō	inūsitātā	inūsitātō		inūsitātīs
vocative	inūsitāte	inūsitāta	inūsitātum		inūsitātī	inūsitātae	inūsitāta

Descendants

English: inusitate
Italian: inusitato
Portuguese: inusitado

References

inusitatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
inusitatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
Félix Gaffiot (1934), “inusitatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.