Definify.com

Definition 2024

Bučot

bučot tr., 2nd conj., pres. bučoju, bučo, bučo, past bučoju

(colloquial) to kiss (to touch with the lips, in order to show love, friendship, respect, devotion)

sieva sagrāba viņu un sāka izstieptām lūpām bučot uz vaiga, acīm, deguna‎ ― the wife grabbed him and started kissing with stretched lips on his cheeks, eyes, nose

šņukstēdama tad māte nokrita pie gultas... bučoja man degošos vaigus un pieri‎ ― sobbing, mother fell near the bed... (she) kissed my burning cheeks and forehead

conjugation of bučot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	bučoju	bučoju	bučošu	—
2nd pers. sg.	tu	bučo	bučoji	bučosi	bučo
3rd pers. sg.	viņš, viņa	bučo	bučoja	bučos	lai bučo
1st pers. pl.	mēs	bučojam	bučojām	bučosim	bučosim
2nd pers. pl.	jūs	bučojat	bučojāt	bučosiet, bučosit	bučojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	bučo	bučoja	bučos	lai bučo

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	bučojot		Present Active 1 (Adj.)		bučojošs
Past	esot bučojis		Present Active 2 (Adv.)		bučodams
Future	bučošot		Present Active 3 (Adv.)		bučojot
Imperative	lai bučojot		Present Active 4 (Obj.)		bučojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		bučojis
Present	bučotu		Present Passive		bučojams
Past	būtu bučojis		Past Passive		bučots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jābučo		Infinitive (nenoteiksme)		bučot
Conjunctive 1	esot jābučo		Negative Infinitive		nebučot
Conjunctive 2	jābučojot		Verbal noun		bučošana

↑ Karulis, Konstantīns (1992), “buča”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7