Definify.com
Definition 2024
apstākļa_vārds
apstākļa vārds
Latvian
Noun
apstākļa vārds m (1st declension)
- (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
- apstākļa vārdu lietojums teikumā ― the use of adverbs in a sentence
- apstākļa vārdu grupas ― adverb groups
Declension
Declension of apstākļa vārds (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | apstākļa vārds | apstākļa vārdi |
accusative (akuzatīvs) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdus |
genitive (ģenitīvs) | apstākļa vārda | apstākļa vārdu |
dative (datīvs) | apstākļa vārdam | apstākļa vārdiem |
instrumental (instrumentālis) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdiem |
locative (lokatīvs) | apstākļa vārdā | apstākļa vārdos |
vocative (vokatīvs) | apstākļa vārd | apstākļa vārdi |
Synonyms
See also
- Parts of speech (runas daļas):
lietvārds / substantīvs - darbības vārds / verbs - īpašības vārds / adjektīvs - apstākļa vārds / adverbs - skaitļa vārds / numerālis - vietniekvārds / pronomens - prievārds / prepozīcija - saiklis / konjunkcija - izsauksmes vārds / interjekcija - artikuls - partikula
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7