Definify.com

Definition 2024


Leto

Leto

See also: leto, letó, léto, lěto, lēto, and łeto

English

Proper noun

Leto

  1. (Greek mythology) In Greek mythology, the mother of Apollo and Artemis.
  2. (astronomy) Short for 68 Leto, a main belt asteroid.

Translations

See also

Anagrams


Catalan

Etymology

From Ancient Greek Λητώ (Lētṓ).

Proper noun

Leto f

  1. (Greek mythology) Leto

See also


Spanish

Proper noun

Leto f

  1. (Greek mythology) Leto (mother of Apollo)

leto

leto

See also: Leto, letó, léto, lěto, lēto, and łeto

Latin

Verb

lētō (present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

  1. I kill, slay.
    • 9 CE, Ovid, Ibis 503
      Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.

Inflection

   Conjugation of leto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant
imperfect lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant
future lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt
perfect lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt, lētāvēre
pluperfect lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant
future perfect lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint
passive present lētor lētāris, lētāre lētātur lētāmur lētāminī lētantur
imperfect lētābar lētābāris, lētābāre lētābātur lētābāmur lētābāminī lētābantur
future lētābor lētāberis, lētābere lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur
perfect lētātus + present active indicative of sum
pluperfect lētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent
imperfect lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent
perfect lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint
pluperfect lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent
passive present lēter lētēris, lētēre lētētur lētēmur lētēminī lētentur
imperfect lētārer lētārēris, lētārēre lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur
perfect lētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lētā lētāte
future lētātō lētātō lētātōte lētantō
passive present lētāre lētāminī
future lētātor lētātor lētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lētāre lētāvisse lētātūrus esse lētārī lētātus esse lētātum īrī
participles lētāns lētātūrus lētātus lētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
lētāre lētandī lētandō lētandum lētātum lētātū

Related terms

References


Serbo-Croatian

Alternative forms

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /lêto/
  • Hyphenation: le‧to

Noun

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то)

  1. summer, summertime
  2. (archaic) year

Declension

See also

Seasons in Serbo-Croatian · godišnja doba / годишња доба (layout · text)
spring:
proleće, proljeće, proliće
пролеће, прољеће
summer:
leto, ljeto
лето, љето
autumn:
jesen
јесен
winter:
zima
зима

Slovak

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (summer), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Noun

leto n (genitive singular leta, nominative plural letá, declension pattern of mesto)

  1. summer

Declension

Related terms

See also

  • (seasons) ročné obdobie; jar, jeseň, leto, zima (Category: sk:Seasons)

Slovene

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈlèːtɔ/
  • Tonal orthography: lẹ́to

Noun

léto n (genitive léta, nominative plural léta)

  1. year

Declension


Venetian

Alternative forms

Etymology

Compare Italian letto

Noun

leto m (plural leti)

  1. bed