Definify.com

Definition 2024


vinctura

vinctura

Latin

Noun

vinctūra f (genitive vinctūrae); first declension

  1. A bandage, ligature, vincture.

Inflection

First declension.

Case Singular Plural
nominative vinctūra vinctūrae
genitive vinctūrae vinctūrārum
dative vinctūrae vinctūrīs
accusative vinctūram vinctūrās
ablative vinctūrā vinctūrīs
vocative vinctūra vinctūrae

Related terms

Descendants

References