Definify.com
Definition 2024
versaturus
versaturus
Latin
Participle
versātūrus m (feminine versātūra, neuter versātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | versātūrus | versātūra | versātūrum | versātūrī | versātūrae | versātūra | |
| genitive | versātūrī | versātūrae | versātūrī | versātūrōrum | versātūrārum | versātūrōrum | |
| dative | versātūrō | versātūrō | versātūrīs | ||||
| accusative | versātūrum | versātūram | versātūrum | versātūrōs | versātūrās | versātūra | |
| ablative | versātūrō | versātūrā | versātūrō | versātūrīs | |||
| vocative | versātūre | versātūra | versātūrum | versātūrī | versātūrae | versātūra | |