Definify.com
Definition 2024
verificaturus
verificaturus
Latin
Participle
vērificatūrus m (feminine vērificatūra, neuter vērificatūrum); first/second declension
- about to verify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vērificatūrus | vērificatūra | vērificatūrum | vērificatūrī | vērificatūrae | vērificatūra | |
| genitive | vērificatūrī | vērificatūrae | vērificatūrī | vērificatūrōrum | vērificatūrārum | vērificatūrōrum | |
| dative | vērificatūrō | vērificatūrō | vērificatūrīs | ||||
| accusative | vērificatūrum | vērificatūram | vērificatūrum | vērificatūrōs | vērificatūrās | vērificatūra | |
| ablative | vērificatūrō | vērificatūrā | vērificatūrō | vērificatūrīs | |||
| vocative | vērificatūre | vērificatūra | vērificatūrum | vērificatūrī | vērificatūrae | vērificatūra | |