Definify.com
Definition 2024
venustaturus
venustaturus
Latin
Participle
venustātūrus m (feminine venustātūra, neuter venustātūrum); first/second declension
- about to beautify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | venustātūrus | venustātūra | venustātūrum | venustātūrī | venustātūrae | venustātūra | |
| genitive | venustātūrī | venustātūrae | venustātūrī | venustātūrōrum | venustātūrārum | venustātūrōrum | |
| dative | venustātūrō | venustātūrō | venustātūrīs | ||||
| accusative | venustātūrum | venustātūram | venustātūrum | venustātūrōs | venustātūrās | venustātūra | |
| ablative | venustātūrō | venustātūrā | venustātūrō | venustātūrīs | |||
| vocative | venustātūre | venustātūra | venustātūrum | venustātūrī | venustātūrae | venustātūra | |