Definify.com
Definition 2024
venaticus
venaticus
Latin
Adjective
vēnāticus m (feminine vēnātica, neuter vēnāticum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | vēnāticus | vēnātica | vēnāticum | vēnāticī | vēnāticae | vēnātica | |
genitive | vēnāticī | vēnāticae | vēnāticī | vēnāticōrum | vēnāticārum | vēnāticōrum | |
dative | vēnāticō | vēnāticō | vēnāticīs | ||||
accusative | vēnāticum | vēnāticam | vēnāticum | vēnāticōs | vēnāticās | vēnātica | |
ablative | vēnāticō | vēnāticā | vēnāticō | vēnāticīs | |||
vocative | vēnātice | vēnātica | vēnāticum | vēnāticī | vēnāticae | vēnātica |
Related terms
Descendants
- Aromanian: avinatic
References
- venaticus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venaticus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “venaticus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.