Definify.com
Definition 2024
vagaturus
vagaturus
Latin
Participle
vagātūrus m (feminine vagātūra, neuter vagātūrum); first/second declension
- about to ramble
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vagātūrus | vagātūra | vagātūrum | vagātūrī | vagātūrae | vagātūra | |
| genitive | vagātūrī | vagātūrae | vagātūrī | vagātūrōrum | vagātūrārum | vagātūrōrum | |
| dative | vagātūrō | vagātūrō | vagātūrīs | ||||
| accusative | vagātūrum | vagātūram | vagātūrum | vagātūrōs | vagātūrās | vagātūra | |
| ablative | vagātūrō | vagātūrā | vagātūrō | vagātūrīs | |||
| vocative | vagātūre | vagātūra | vagātūrum | vagātūrī | vagātūrae | vagātūra | |