Definify.com
Definition 2026
ustulatus
ustulatus
Latin
Participle
ustulātus m (feminine ustulāta, neuter ustulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ustulātus | ustulāta | ustulātum | ustulātī | ustulātae | ustulāta | |
| genitive | ustulātī | ustulātae | ustulātī | ustulātōrum | ustulātārum | ustulātōrum | |
| dative | ustulātō | ustulātō | ustulātīs | ||||
| accusative | ustulātum | ustulātam | ustulātum | ustulātōs | ustulātās | ustulāta | |
| ablative | ustulātō | ustulātā | ustulātō | ustulātīs | |||
| vocative | ustulāte | ustulāta | ustulātum | ustulātī | ustulātae | ustulāta | |