Definify.com
Definition 2024
unitus
unitus
Latin
Participle
ūnītus m (feminine ūnīta, neuter ūnītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ūnītus | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta | |
genitive | ūnītī | ūnītae | ūnītī | ūnītōrum | ūnītārum | ūnītōrum | |
dative | ūnītō | ūnītō | ūnītīs | ||||
accusative | ūnītum | ūnītam | ūnītum | ūnītōs | ūnītās | ūnīta | |
ablative | ūnītō | ūnītā | ūnītō | ūnītīs | |||
vocative | ūnīte | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta |
References
- Félix Gaffiot (1934), “unitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- unitus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016