Definify.com

Definition 2024


ubertaturus

ubertaturus

Latin

Participle

ūbertātūrus m (feminine ūbertātūra, neuter ūbertātūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ūbertātūrus ūbertātūra ūbertātūrum ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūra
genitive ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūrī ūbertātūrōrum ūbertātūrārum ūbertātūrōrum
dative ūbertātūrō ūbertātūrō ūbertātūrīs
accusative ūbertātūrum ūbertātūram ūbertātūrum ūbertātūrōs ūbertātūrās ūbertātūra
ablative ūbertātūrō ūbertātūrā ūbertātūrō ūbertātūrīs
vocative ūbertātūre ūbertātūra ūbertātūrum ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūra