Definify.com
Definition 2024
transmarinus
transmarinus
Latin
Adjective
trānsmarīnus m (feminine trānsmarīna, neuter trānsmarīnum); first/second declension
- From beyond the sea; transmarine
- overseas (attributive)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsmarīnus | trānsmarīna | trānsmarīnum | trānsmarīnī | trānsmarīnae | trānsmarīna | |
| genitive | trānsmarīnī | trānsmarīnae | trānsmarīnī | trānsmarīnōrum | trānsmarīnārum | trānsmarīnōrum | |
| dative | trānsmarīnō | trānsmarīnō | trānsmarīnīs | ||||
| accusative | trānsmarīnum | trānsmarīnam | trānsmarīnum | trānsmarīnōs | trānsmarīnās | trānsmarīna | |
| ablative | trānsmarīnō | trānsmarīnā | trānsmarīnō | trānsmarīnīs | |||
| vocative | trānsmarīne | trānsmarīna | trānsmarīnum | trānsmarīnī | trānsmarīnae | trānsmarīna | |
References
- transmarinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transmarinus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “transmarinus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.