Definify.com
Definition 2024
transcriptus
transcriptus
Latin
Participle
trānscrīptus m (feminine trānscrīpta, neuter trānscrīptum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānscrīptus | trānscrīpta | trānscrīptum | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīpta | |
| genitive | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīptī | trānscrīptōrum | trānscrīptārum | trānscrīptōrum | |
| dative | trānscrīptō | trānscrīptō | trānscrīptīs | ||||
| accusative | trānscrīptum | trānscrīptam | trānscrīptum | trānscrīptōs | trānscrīptās | trānscrīpta | |
| ablative | trānscrīptō | trānscrīptā | trānscrīptō | trānscrīptīs | |||
| vocative | trānscrīpte | trānscrīpta | trānscrīptum | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīpta | |
References
- transcriptus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “transcriptus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.