Definify.com
Definition 2024
transcensus
transcensus
Latin
Participle
trānscensus m (feminine trānscensa, neuter trānscensum); first/second declension
- climbed etc. over
- overstepped, surpassed, exceeded, transcended
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | trānscensus | trānscensa | trānscensum | trānscensī | trānscensae | trānscensa | |
genitive | trānscensī | trānscensae | trānscensī | trānscensōrum | trānscensārum | trānscensōrum | |
dative | trānscensō | trānscensō | trānscensīs | ||||
accusative | trānscensum | trānscensam | trānscensum | trānscensōs | trānscensās | trānscensa | |
ablative | trānscensō | trānscensā | trānscensō | trānscensīs | |||
vocative | trānscense | trānscensa | trānscensum | trānscensī | trānscensae | trānscensa |
Noun
trānscensus m (genitive trānscensī); fourth declension
Inflection
Fourth declension.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
nominative | trānscensus | trānscensūs |
genitive | trānscensūs | trānscensuum |
dative | trānscensuī | trānscensibus |
accusative | trānscensum | trānscensūs |
ablative | trānscensū | trānscensibus |
vocative | trānscensus | trānscensūs |
References
- transcensus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- TRANSCENSUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “transcensus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.