Definify.com
Definition 2024
tornatus
tornatus
Latin
Participle
tornātus m (feminine tornāta, neuter tornātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tornātus | tornāta | tornātum | tornātī | tornātae | tornāta | |
| genitive | tornātī | tornātae | tornātī | tornātōrum | tornātārum | tornātōrum | |
| dative | tornātō | tornātō | tornātīs | ||||
| accusative | tornātum | tornātam | tornātum | tornātōs | tornātās | tornāta | |
| ablative | tornātō | tornātā | tornātō | tornātīs | |||
| vocative | tornāte | tornāta | tornātum | tornātī | tornātae | tornāta | |
References
- TORNATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)