Definify.com
Definition 2024
testaceus
testaceus
Latin
Adjective
testāceus m (feminine testācea, neuter testāceum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | testāceus | testācea | testāceum | testāceī | testāceae | testācea | |
genitive | testāceī | testāceae | testāceī | testāceōrum | testāceārum | testāceōrum | |
dative | testāceō | testāceō | testāceīs | ||||
accusative | testāceum | testāceam | testāceum | testāceōs | testāceās | testācea | |
ablative | testāceō | testāceā | testāceō | testāceīs | |||
vocative | testācee | testācea | testāceum | testāceī | testāceae | testācea |
References
- testaceus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “testaceus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.