Definify.com
Definition 2025
sulcaturus
sulcaturus
Latin
Participle
sulcātūrus m (feminine sulcātūra, neuter sulcātūrum); first/second declension
- about to plough
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sulcātūrus | sulcātūra | sulcātūrum | sulcātūrī | sulcātūrae | sulcātūra | |
| genitive | sulcātūrī | sulcātūrae | sulcātūrī | sulcātūrōrum | sulcātūrārum | sulcātūrōrum | |
| dative | sulcātūrō | sulcātūrō | sulcātūrīs | ||||
| accusative | sulcātūrum | sulcātūram | sulcātūrum | sulcātūrōs | sulcātūrās | sulcātūra | |
| ablative | sulcātūrō | sulcātūrā | sulcātūrō | sulcātūrīs | |||
| vocative | sulcātūre | sulcātūra | sulcātūrum | sulcātūrī | sulcātūrae | sulcātūra | |