Definify.com
Definition 2024
succlamaturus
succlamaturus
Latin
Participle
succlāmātūrus m (feminine succlāmātūra, neuter succlāmātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | succlāmātūrus | succlāmātūra | succlāmātūrum | succlāmātūrī | succlāmātūrae | succlāmātūra | |
| genitive | succlāmātūrī | succlāmātūrae | succlāmātūrī | succlāmātūrōrum | succlāmātūrārum | succlāmātūrōrum | |
| dative | succlāmātūrō | succlāmātūrō | succlāmātūrīs | ||||
| accusative | succlāmātūrum | succlāmātūram | succlāmātūrum | succlāmātūrōs | succlāmātūrās | succlāmātūra | |
| ablative | succlāmātūrō | succlāmātūrā | succlāmātūrō | succlāmātūrīs | |||
| vocative | succlāmātūre | succlāmātūra | succlāmātūrum | succlāmātūrī | succlāmātūrae | succlāmātūra | |