Definify.com
Definition 2024
subulatus
subulatus
Latin
Adjective
sūbulātus m (feminine sūbulāta, neuter sūbulātum); first/second declension
- of, pertaining to or resembling an awl
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sūbulātus | sūbulāta | sūbulātum | sūbulātī | sūbulātae | sūbulāta | |
| genitive | sūbulātī | sūbulātae | sūbulātī | sūbulātōrum | sūbulātārum | sūbulātōrum | |
| dative | sūbulātō | sūbulātō | sūbulātīs | ||||
| accusative | sūbulātum | sūbulātam | sūbulātum | sūbulātōs | sūbulātās | sūbulāta | |
| ablative | sūbulātō | sūbulātā | sūbulātō | sūbulātīs | |||
| vocative | sūbulāte | sūbulāta | sūbulātum | sūbulātī | sūbulātae | sūbulāta | |