Definify.com
Definition 2024
substituturus
substituturus
Latin
Participle
substitutūrus m (feminine substitutūra, neuter substitutūrum); first/second declension
- about to substitute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | substitutūrus | substitutūra | substitutūrum | substitutūrī | substitutūrae | substitutūra | |
| genitive | substitutūrī | substitutūrae | substitutūrī | substitutūrōrum | substitutūrārum | substitutūrōrum | |
| dative | substitutūrō | substitutūrō | substitutūrīs | ||||
| accusative | substitutūrum | substitutūram | substitutūrum | substitutūrōs | substitutūrās | substitutūra | |
| ablative | substitutūrō | substitutūrā | substitutūrō | substitutūrīs | |||
| vocative | substitutūre | substitutūra | substitutūrum | substitutūrī | substitutūrae | substitutūra | |