Definify.com
Definition 2025
strangulatus
strangulatus
Latin
Participle
strangulātus m (feminine strangulāta, neuter strangulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | strangulātus | strangulāta | strangulātum | strangulātī | strangulātae | strangulāta | |
| genitive | strangulātī | strangulātae | strangulātī | strangulātōrum | strangulātārum | strangulātōrum | |
| dative | strangulātō | strangulātō | strangulātīs | ||||
| accusative | strangulātum | strangulātam | strangulātum | strangulātōs | strangulātās | strangulāta | |
| ablative | strangulātō | strangulātā | strangulātō | strangulātīs | |||
| vocative | strangulāte | strangulāta | strangulātum | strangulātī | strangulātae | strangulāta | |
References
- strangulatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press