Definify.com
Definition 2024
spumaturus
spumaturus
Latin
Participle
spūmātūrus m (feminine spūmātūra, neuter spūmātūrum); first/second declension
- about to foam
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spūmātūrus | spūmātūra | spūmātūrum | spūmātūrī | spūmātūrae | spūmātūra | |
| genitive | spūmātūrī | spūmātūrae | spūmātūrī | spūmātūrōrum | spūmātūrārum | spūmātūrōrum | |
| dative | spūmātūrō | spūmātūrō | spūmātūrīs | ||||
| accusative | spūmātūrum | spūmātūram | spūmātūrum | spūmātūrōs | spūmātūrās | spūmātūra | |
| ablative | spūmātūrō | spūmātūrā | spūmātūrō | spūmātūrīs | |||
| vocative | spūmātūre | spūmātūra | spūmātūrum | spūmātūrī | spūmātūrae | spūmātūra | |