Definify.com
Definition 2024
segregaturus
segregaturus
Latin
Participle
sēgregātūrus m (feminine sēgregātūra, neuter sēgregātūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēgregātūrus | sēgregātūra | sēgregātūrum | sēgregātūrī | sēgregātūrae | sēgregātūra | |
| genitive | sēgregātūrī | sēgregātūrae | sēgregātūrī | sēgregātūrōrum | sēgregātūrārum | sēgregātūrōrum | |
| dative | sēgregātūrō | sēgregātūrō | sēgregātūrīs | ||||
| accusative | sēgregātūrum | sēgregātūram | sēgregātūrum | sēgregātūrōs | sēgregātūrās | sēgregātūra | |
| ablative | sēgregātūrō | sēgregātūrā | sēgregātūrō | sēgregātūrīs | |||
| vocative | sēgregātūre | sēgregātūra | sēgregātūrum | sēgregātūrī | sēgregātūrae | sēgregātūra | |