Definify.com
Definition 2024
scrutaturus
scrutaturus
Latin
Participle
scrūtatūrus m (feminine scrūtatūra, neuter scrūtatūrum); first/second declension
- about to examine
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | scrūtatūrus | scrūtatūra | scrūtatūrum | scrūtatūrī | scrūtatūrae | scrūtatūra | |
| genitive | scrūtatūrī | scrūtatūrae | scrūtatūrī | scrūtatūrōrum | scrūtatūrārum | scrūtatūrōrum | |
| dative | scrūtatūrō | scrūtatūrō | scrūtatūrīs | ||||
| accusative | scrūtatūrum | scrūtatūram | scrūtatūrum | scrūtatūrōs | scrūtatūrās | scrūtatūra | |
| ablative | scrūtatūrō | scrūtatūrā | scrūtatūrō | scrūtatūrīs | |||
| vocative | scrūtatūre | scrūtatūra | scrūtatūrum | scrūtatūrī | scrūtatūrae | scrūtatūra | |