Definify.com
Definition 2025
satiaturus
satiaturus
Latin
Participle
satiātūrus m (feminine satiātūra, neuter satiātūrum); first/second declension
- about to satisfy
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | satiātūrus | satiātūra | satiātūrum | satiātūrī | satiātūrae | satiātūra | |
| genitive | satiātūrī | satiātūrae | satiātūrī | satiātūrōrum | satiātūrārum | satiātūrōrum | |
| dative | satiātūrō | satiātūrō | satiātūrīs | ||||
| accusative | satiātūrum | satiātūram | satiātūrum | satiātūrōs | satiātūrās | satiātūra | |
| ablative | satiātūrō | satiātūrā | satiātūrō | satiātūrīs | |||
| vocative | satiātūre | satiātūra | satiātūrum | satiātūrī | satiātūrae | satiātūra | |