Definify.com
Definition 2024
sanaturus
sanaturus
Latin
Participle
sānātūrus m (feminine sānātūra, neuter sānātūrum); first/second declension
- about to heal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sānātūrus | sānātūra | sānātūrum | sānātūrī | sānātūrae | sānātūra | |
| genitive | sānātūrī | sānātūrae | sānātūrī | sānātūrōrum | sānātūrārum | sānātūrōrum | |
| dative | sānātūrō | sānātūrō | sānātūrīs | ||||
| accusative | sānātūrum | sānātūram | sānātūrum | sānātūrōs | sānātūrās | sānātūra | |
| ablative | sānātūrō | sānātūrā | sānātūrō | sānātūrīs | |||
| vocative | sānātūre | sānātūra | sānātūrum | sānātūrī | sānātūrae | sānātūra | |