Definify.com
Definition 2024
rutilatus
rutilatus
Latin
Participle
rutilātus m (feminine rutilāta, neuter rutilātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rutilātus | rutilāta | rutilātum | rutilātī | rutilātae | rutilāta | |
| genitive | rutilātī | rutilātae | rutilātī | rutilātōrum | rutilātārum | rutilātōrum | |
| dative | rutilātō | rutilātō | rutilātīs | ||||
| accusative | rutilātum | rutilātam | rutilātum | rutilātōs | rutilātās | rutilāta | |
| ablative | rutilātō | rutilātā | rutilātō | rutilātīs | |||
| vocative | rutilāte | rutilāta | rutilātum | rutilātī | rutilātae | rutilāta | |