Definify.com
Definition 2024
rutilaturus
rutilaturus
Latin
Participle
rutilātūrus m (feminine rutilātūra, neuter rutilātūrum); first/second declension
- about to redden
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rutilātūrus | rutilātūra | rutilātūrum | rutilātūrī | rutilātūrae | rutilātūra | |
| genitive | rutilātūrī | rutilātūrae | rutilātūrī | rutilātūrōrum | rutilātūrārum | rutilātūrōrum | |
| dative | rutilātūrō | rutilātūrō | rutilātūrīs | ||||
| accusative | rutilātūrum | rutilātūram | rutilātūrum | rutilātūrōs | rutilātūrās | rutilātūra | |
| ablative | rutilātūrō | rutilātūrā | rutilātūrō | rutilātūrīs | |||
| vocative | rutilātūre | rutilātūra | rutilātūrum | rutilātūrī | rutilātūrae | rutilātūra | |