Definify.com
Definition 2024
ruminatus
ruminatus
Latin
Participle
rūminātus m (feminine rūmināta, neuter rūminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rūminātus | rūmināta | rūminātum | rūminātī | rūminātae | rūmināta | |
| genitive | rūminātī | rūminātae | rūminātī | rūminātōrum | rūminātārum | rūminātōrum | |
| dative | rūminātō | rūminātō | rūminātīs | ||||
| accusative | rūminātum | rūminātam | rūminātum | rūminātōs | rūminātās | rūmināta | |
| ablative | rūminātō | rūminātā | rūminātō | rūminātīs | |||
| vocative | rūmināte | rūmināta | rūminātum | rūminātī | rūminātae | rūmināta | |