Definify.com
Definition 2024
rumigaturus
rumigaturus
Latin
Participle
rūmigātūrus m (feminine rūmigātūra, neuter rūmigātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rūmigātūrus | rūmigātūra | rūmigātūrum | rūmigātūrī | rūmigātūrae | rūmigātūra | |
| genitive | rūmigātūrī | rūmigātūrae | rūmigātūrī | rūmigātūrōrum | rūmigātūrārum | rūmigātūrōrum | |
| dative | rūmigātūrō | rūmigātūrō | rūmigātūrīs | ||||
| accusative | rūmigātūrum | rūmigātūram | rūmigātūrum | rūmigātūrōs | rūmigātūrās | rūmigātūra | |
| ablative | rūmigātūrō | rūmigātūrā | rūmigātūrō | rūmigātūrīs | |||
| vocative | rūmigātūre | rūmigātūra | rūmigātūrum | rūmigātūrī | rūmigātūrae | rūmigātūra | |