Definify.com
Definition 2024
rostratus
rostratus
Latin
Adjective
rostrātus m (feminine rostrāta, neuter rostrātus); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | rostrātus | rostrāta | rostrātum | rostrātī | rostrātae | rostrāta | |
genitive | rostrātī | rostrātae | rostrātī | rostrātōrum | rostrātārum | rostrātōrum | |
dative | rostrātō | rostrātō | rostrātīs | ||||
accusative | rostrātum | rostrātam | rostrātum | rostrātōs | rostrātās | rostrāta | |
ablative | rostrātō | rostrātā | rostrātō | rostrātīs | |||
vocative | rostrāte | rostrāta | rostrātum | rostrātī | rostrātae | rostrāta |
References
- rostratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- rostratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “rostratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.