Definify.com
Definition 2026
rogaturus
rogaturus
Latin
Participle
rogātūrus m (feminine rogātūra, neuter rogātūrum); first/second declension
- about to ask
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rogātūrus | rogātūra | rogātūrum | rogātūrī | rogātūrae | rogātūra | |
| genitive | rogātūrī | rogātūrae | rogātūrī | rogātūrōrum | rogātūrārum | rogātūrōrum | |
| dative | rogātūrō | rogātūrō | rogātūrīs | ||||
| accusative | rogātūrum | rogātūram | rogātūrum | rogātūrōs | rogātūrās | rogātūra | |
| ablative | rogātūrō | rogātūrā | rogātūrō | rogātūrīs | |||
| vocative | rogātūre | rogātūra | rogātūrum | rogātūrī | rogātūrae | rogātūra | |