Definify.com
Definition 2024
revocaturus
revocaturus
Latin
Participle
revocātūrus m (feminine revocātūra, neuter revocātūrum); first/second declension
- about to recall
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | revocātūrus | revocātūra | revocātūrum | revocātūrī | revocātūrae | revocātūra | |
| genitive | revocātūrī | revocātūrae | revocātūrī | revocātūrōrum | revocātūrārum | revocātūrōrum | |
| dative | revocātūrō | revocātūrō | revocātūrīs | ||||
| accusative | revocātūrum | revocātūram | revocātūrum | revocātūrōs | revocātūrās | revocātūra | |
| ablative | revocātūrō | revocātūrā | revocātūrō | revocātūrīs | |||
| vocative | revocātūre | revocātūra | revocātūrum | revocātūrī | revocātūrae | revocātūra | |